Milānas un Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs spožākā zvaigzne neapšaubāmi bija 29 gadus vecais norvēģu distanču slēpotājs Johanness Klēbo. Viņa izcilais sprints Valdifjemmes trasē kļuva par vienu no šo spēļu simboliem.
Klēbo uzvarēja visās sacensībās, kurās piedalījās, iegūstot sešas zelta medaļas. Ziemas olimpisko spēļu vēsturē līdz šim neviens sportists nav spējis atkārtot šo panākumu. Čempiona veiksmes pamatā ir talants, ko viņš mantojis no vectēva, kā arī Norvēģijas sporta sistēmas nopelni, taču pats svarīgākais ir smags darbs daudzu gadu garumā.
Futbols un čells
Johanness ir dzimis Tronheimā, bet slēpošanu sācis Oslo. Par norvēģiem mēdz jokot, ka viņi iemācās slēpot tikpat ātri kā staigāt, un šajā joku daļa patiesības ir. Klēbo savu pirmo slēpju komplektu saņēma Ziemassvētkos, kad viņam bija divi gadi. Viņš ticēja, ka slēpes atnesis Ziemassvētku vecītis, taču patiesībā tās bija lietotas, ko viņam iedeva brālis.
Pirmās iemaņas slēpošanā Klēbo apguva mājās, “slēpojot” no virtuves uz viesistabu. Īsto slēpošanas tehniku viņam mācīja vectēvs Kēre Hēslofts, kuram vēlāk bija liela loma Johannesa panākumos.
Tomēr bija iespēja, ka Klēbo pasauli par sevi neuzzinātu, jo bērnībā viņš vairāk interesējās par futbolu.
Mazais Johanness sapņoja par profesionāla futbolista karjeru, un tikai ap 15 gadu vecumu viņš saprata, ka slēpošana ir viņa stiprā puse. Vecāki Hakans un Elizabete Klēbo atvasi attīstīja vispusīgi. Desmit gadus Johanness paralēli sportam mācījās spēlēt čellu, apmeklēja vieglatlētikas un riteņbraukšanas sekcijas, kā arī izmēģināja biatlonu, līdz beidzot koncentrējās uz distanču slēpošanu.
Sistēmas auglis
Sākumā Klēbo nebija starp labākajiem, jo viņš bija mazāks par saviem vienaudžiem. Tomēr tas viņu neatturēja, un par to jāpateicas Norvēģijas bērnu sporta sistēmai, kurā līdz 12 gadu vecumam sacensībās netiek vērtēti rezultāti, bet gan bērna progress. Galvenais ir, lai bērni būtu iesaistīti sportā un izklaidētos.
Johannesa trenēšanu uzņēmās vectēvs, kurš pats savulaik bija veiksmīgs slēpotājs un vēlāk sertificēts treneris. Tieši viņš izstrādāja Johannesa treniņu programmu, pie kuras olimpiskais čempions joprojām pieturas. Pirmais lielais panākums tika gūts 15 gadu vecumā, kad Klēbo sāka strauji augt. “Līdz tam man nebija lielu izredžu, jo distanču slēpošanā svarīgs ir viss ķermenis. Kad es sāku augt, ātri panācu labākos un pēc pirmajām uzvarām Norvēģijas junioru kausa sacensībās bija skaidrs, ka varu sasniegt vēl vairāk,” atminas Klēbo.
Būdams viens no labākajiem norvēģu junioriem, Klēbo ātri kļuva par līderi arī starptautiskā līmenī. Gadu pēc pirmā panākuma vietējā mērogā viņš izcīnīja divas bronzas medaļas pasaules čempionātā junioriem, bet vēl pēc gada kļuva par trīskārtēju pasaules junioru čempionu. 2015./2016. Gada sezonā viņš debitēja Pasaules kausa izcīņā starp pieaugušajiem, bet pirmo uzvaru guva 2017. Gada februārī Igaunijā, Otepē.
Vectēva plāns
Sākotnēji Klēbo bija spēcīgāks sprinta distancēs, bet garākās distancēs viņam nebija tik veiksmīgi. Situācijas labošanai vectēvs ieteica treniņus augstkalnē. “Jo vairāk nobriedu, jo spēju izturēt lielākas slodzes. Daudziem distanču slēpotājiem treniņi augstkalnē nepatīk, jo tie saistās ar nogurumu un elpošanas grūtībām, taču es tur jutos lieliski. Es joprojām ievēroju vectēva izstrādātos treniņu plānus un pirms Milānas spēlēm augstkalnē aizvadīju četras treniņnometnes. Vectēvs Kēre ir mana lielākā autoritāte, un dienas, kad varu būt kopā ar viņu, ir visgaidītākās. Mēs dodamies uz mūsu kalnu namiņu, makšķerējam, ejam medībās un daudz runājam par sportu,” stāsta Klēbo. Savu pilnību viņš pierādīja pasaules čempionātā Tronheimā, kur, tāpat kā Milānā, izcīnīja sešas uzvaras. Milānas pēdējais zelts – 50 km slēpošanas maratonā – bija apšaubāms, jo vairākas dienas pirms starta Klēbo slimoja ar iesnām un elpošanas grūtībām. “Man patīk garās distances, jo tās ir neprognozējamas. Pie 20 km atzīmes tu jūties tā, it kā tūlīt nomirsi, bet pie 30 km atkal esi enerģijas pilns. Šoreiz man gāja smagi, nācās turēt līdzi Martinam Nīengetam, kurš diktēja tempu, un bija brīži, kad biju pārliecināts, ka nespēšu izturēt,” stāsta Klēbo par pēdējām sacensībām, kurās izšķirošo izrāvienu viņš veica pēdējā kāpumā.
Dosies uz futbolu un cer satikt Taigeru
Ikdienā Klēbo cenšas dzīvot privāti, lai gan vairākus gadus kopā ar brāli Olu viņi veidoja vlogu “YouTube”. Tas tika darīts, lai parādītu, kā slēpotāji gatavojas sacensībām un kādas grūtības viņiem jāpārvar. Ģimenes locekļi arī iesaistīti: tēvs ir Johannesa menedžeris, bet mamma uzrauga viņa finanses.
Johanness izmanto arī citus sociālos tīklus. 2023. Gadā savā “Instagram” kontā viņš paziņoja, ka lūdzis ilggadējās draudzenes norvēģietes Pernillas Dēsvikas roku. Olimpisko spēļu dēļ kāzas vēl jāatliek, jo viss bija pakārtots sportam.
“Panākumi prasa upurus. Mājās pēdējo reizi, un arī tikai uz divām dienām, biju janvāra sākumā. Arī olimpiskajās spēlēs, lai arī ģimene un Pernilla bija klāt, tikāmies tikai pēc sacensībām, jo vajadzēja piesargāties no vīrusiem. Neskatoties uz to, olimpiskās spēles es izbaudīju, jo mums bija saliedēta komanda ar garām pusdienām un vakariņām. Īsti norvēģiskā stilā,” stāsta izcilnieks.
Šī sezona atšķīrās no citām, jo parasti viņš treniņnometnēs darbojās viens, bet šogad kopā ar Emīlu Iversenu. “Emīls nāk no laukiem, ir ļoti runātīgs, šķiet, ka ar saviem runas plūdiem kalnā varētu caurumu izrunāt. Tās bija vajadzīgas pārmaiņas, bija daudz joku un smieklu, kas man ir diezgan neparasti,” saka Klēbo. Iversens 50 km distancē izcīnīja bronzu.
Johannesam patīk labas un dārgas lietas, un citi slēpotāji smejas, ka, ja redzi kādu ar “Louis Vuitton” somu, tad zini, ka tas ir Klēbo. Pirms sacensībām spriedzes mazināšanai viņš labprāt relaksējas ar “Play Station” spēļu konsoli, bet vasarās spēlē golfu. Tāpēc viņš seko līdzi lielajiem golfa turnīriem, skatās Formulu 1 un, protams, futbolu. “Plānoju vasarā doties uz Ziemeļameriku, lai klātienē atbalstītu Norvēģijas izlasi. Man komandā ir vairāki labi draugi, ar Aleksandru Sērlotu vasarās kopā atpūšamies,” atklāj Klēbo, kurš kādreiz labprāt satiktu arī kādu no golfa zvaigznēm, piemēram, Taigeru Vudu.
Izraisīja avāriju
- Ne viss izcilā slēpotāja dzīvē bijis spožs un gluds. 2018. Gada decembrī Klēbo izraisīja avāriju, kurā cieta 12 gadus veca meitene. Slēpotājs nepamanīja, ka automašīna pirms viņa apstājas pie gājēju pārejas, ietriecās tajā un aizskāra meitenīti. Par laimi, traumas nebija smagas, tomēr Johannesam tika piespriests 16 dienu nosacīts cietumsods, 10 000 Norvēģijas kronu (1000 eiro) naudas sods un uz deviņiem mēnešiem atņemta autovadītāja apliecība.
Felpss var gulēt mierīgi
- Savas pirmās trīs olimpiskās zelta medaļas Klēbo izcīnīja 2018. Gadā Phjončhanā, pie vēl divām tiekot pēc četriem gadiem Pekinā. Ar 11 augstākā kaluma godalgām viņš ir titulētākais ziemas sporta veidos, bet kopējā vērtējumā zaudē tikai amerikāņu peldēšanas fenomenam Maiklam Felpsam, kurš izcīnījis 23 zeltus. “Viņu panākt būs grūti, jo tad man vajadzētu startēt vēl divās olimpiskajās spēlēs un tajās atkal uzvarēt katrā individuālajā distancē. Tas izklausās pārāk traki, lai būtu reāli sasniedzams mērķis. Esmu otrais un domāju, ka tur arī palikšu, jo jau jautājums vien, vai esmu domājis par Felpsa rekordu, man liek justies dīvaini,” smejot saka Klēbo.
